Slimība kā metafora

„Slimība kā metafora” (1978) — eseja Sūzanas Sontagas, kurā viņa cenšas demistificēt vēzi, atklājot mītus un metaforas, kas saistītas ar šo slimību. Darba tēma nav fiziskā sāpe kā tāda, bet slimības izmantošana kā figūra runā. Sontaga apgalvo, ka vēzis nav ne lāsts, ne sods; tā ir vienkārši saslimšana (kuru iespējams izārstēt). Pēc desmit gadiem, ar jaunas stigmatizētas slimības uzplaukumu, kas ir pilna ar mistifikācijām un sodāmām metaforām, parādījās turpinājums „Slimībai…” — „AIDS un tā metaforas” (1989) — eseja, kas paplašina pētījuma lauku līdz AIDS pandēmijai. Šajā grāmatā ir iekļautas abas darba, kurās Sontaga parāda, ka „slimība nav metafora un ka visgodīgākais pieejas veids slimībai, kā arī visvairāk „veselīgais” veids, kā slimo, ir mēģināt pilnībā atteikties no metaforiskās domāšanas”.