Dvēseļu fabrika

„Nav iespējams pastāvīgi būt uzlādētam uz visiem simts procentiem. Kad notiek kaut kas netaisnīgs, kad viss notiek ne pēc plāna, dvēsele izsīkst. To iztērē pati dzīve.” Un tagad iedomājieties pasauli, kurā: nav vietas lipīgām skatienām, kas pavada jauno ķermeni, kas dodas savos darbos; skolas forma nav fetiša objekts…; neskan frāze „Smaidi! Tu taču…”; ierīce pašsardzībai ir pie rokas — tā nav nepieciešamība; rozā un zila krāsa neizraisa dzimuma asociācijas. Iedomājieties pasauli, kurā viņi ieguvuši iespēju izteikties, dalīties savos stāstos, reflektēt un atrast atbalstu no tiem, ar kuriem nonākuši vienā laivā. Viņi runā, pārtrauc viens otru, viņu balsis saplūst polifonijā. Tādos pasaulē dvēsele tur simtprocentīgu uzlādi.