Ceļš uz ešafotu. Nāves sods no viduslaikiem līdz mūsdienām

Slavens vēsturnieks un rakstnieks Rafaels Guseinovs iepazīstina lasītājus ar ļoti neparastu grāmatu. Strādājot daudzos Krievijas un ārvalstu arhīvos, viņš ir savācis unikālus materiālus par to, par kādiem noziegumiem valsts gadsimtu gaitā ir atņēmusies saviem pilsoņiem dzīvību. Diskusijām par to, cik pamatoti un cilvēcīgi ir paši nāves soda institūta pastāvēšanas apstākļi, iespējams, ir tikpat daudz gadu, cik pastāv likums. Daudzām valstīm arī šodien cilvēka nosmakšana cilpā, publiska galvas nociršana vai nāve elektriskajā krēslā televīzijas kameru priekšā ir ikdienišķa un parasta lieta. Autors, balstoties uz jaunākajiem pētījumiem, tostarp lielāko rietumu vēsturnieku darbiem, atspēko mītus par krievu valdnieku nežēlību, parāda, cik necilvēcīgi ir bijuši Eiropas režīmi visos laikos, stāsta par to, kā šodien notiek nāves soda izpildes prakse. Autoram izdevās tikties un veikt sensacionālas intervijas ar nāves sodu izpildītājiem.
Bet tomēr šī grāmata nav par nāvi. Tā ir par to, cik brīnišķīga ir cilvēka dzīve, par vēstures mācībām, par taisnīgumu un cilvēcību likumos, par to, kā mums jāsaudzē viens otru, jānovērtē katra mūsu uzturēšanās minūte uz zemes. Nav nejaušība arī Konfūcija epigrafam, kas izvēlēts kā veltījums šim darbam: "Nezinot, kas ir dzīve, vai var saprast nāvi?".