Kapteiņa meita

A. S. Puškins ienāca krievu kultūrā ne tikai kā lielākais dzejnieks, bet arī kā prozaiķis un dramaturgs. Grāmatā iekļauti viņa prozas darbi: „Belkina stāsti”, „Dubrovskis”, „Kāršu dāma” un „Kapteiņa meita”, kuros autors parādās kā vēsturnieks, ikdienas dzīves aprakstītājs, smalks psihologs un lielisks stāstnieks. Pirmā krievu dzejnieka pievēršanās prozai bija saistīta ar viņa pārdomām par vārdiska mākslas dabu. „Precizitāte un īsums — lūk, pirmās prozas priekšrocības,” viņš rakstīja. „Tā prasa domas un domas — bez tām spoži izteikumi nekam neder. Dzeja — tas ir kas cits…” Pilnīgi iespējams, ka Puškina interese par prozu balstījās uz nebijušas nopietnības sajūtu uzdevumiem, kas stāv priekšā jaunajai krievu literatūrai. Paliekot nepārspētai meistarībā, Puškina proza lielā mērā noteica tās attīstības ceļus.