Uzticīgs vīrs

Mēs izvēlamies, mūs izvēlas… Laime ir tad, kad jūtas ir savstarpējas. Bet, ja nav? Stāsts, kas kalpoja par pamatu stāstam "Uzticīgs vīrs", kas atver šo grāmatu, — ir reāls. Vienā no daudzajām lasītāju tikšanās reizēm pie manis pienāca sieviete un pasniedza man sarakstu ar vēstulēm. Es par tām, atzīšos, biju aizmirsusi, bet, kad atcerējos un sāku lasīt, nevarēju atrauties. Šajās vēstulēs bija tik daudz kaislības, tik daudz mokas, tik daudz prieka… Es nekad neesmu pazinusi vīrieti, kurš rakstījis šīs vēstules, neesmu bijusi pazīstama ar sievieti, kurai tās adresētas. Bet man likās, ka dzirdu viņu balsis, redzu viņu sejas. Un lieliski iedomājos savas varones jūtas, kura pēc mīļotā vīra nāves atklāja tās — svešās vēstules, kurās bija tie paši vārdi, kurus viņa gaidījusi visu mūžu…