Zemē neredz zvaigznes

Katrā sirdspukstā ir sava stāsts.
Tajā parastajā rītā Bestegjūl devās uz liceju.
Iznākot no mājas, viņa vēl nezināja, ka viņas dzīve strauji mainīsies. Viņa kā parasti iekāpa metro, aizbrauca līdz pēdējai stacijai, bet nevarēja izkāpt. Kopā ar viņu zem gruvešiem atradās vēl trīspadsmit cilvēki.
Izsalkums, slāpes, skumjas, bēdas, bezcerība, nāve...
Viņiem nācās daudz pārdzīvot, sirdis sitās no bailēm, bet nāve paņēma vienu pēc otra, atstājot dziļas rētas dvēselē. Un vienīgais, kas palika, - gaidīt, kamēr viņus izglābs no gruvešiem.