Krāsu skaņas. Vasīlija Kandinska dzīve

Krāsas un skaņas, savijoties, rada impulsu, attēlu un emociju vētru. Vasīlijs Kandinskis spēja redzēt pasauli tās krāsainajā vienotībā, un, neskatoties uz visām grūtībām un apkārtējo neapmierinātību, viņš nevarēja nepadalīties ar savu īpašo dāvanu pasaulē.
1885. gads. Pēc tēva uzstājības Vasīlijam Kandinskim nākas nodarboties ar jurisprudenci. Bet tieksme uz glezniecību ir tik nepārvarama, ka 30 gadu vecumā viņš nolemj veltīt sevi mākslai, pārvācoties uz Vāciju. Satiekot jauno mīlestību, Vasīlijs atgriezās Krievijā. Bet revolūcija neļāva ilgi izbaudīt laimi. Nācies pamest mājas. Šoreiz uz visiem laikiem. Vasīlijs un Nina atrada jaunu patvērumu. Bauhaus atkal dāvāja viņiem laimi. Līdz brīdim, kad Vācijā pie varas nāca fašisti…

1946. gads. Militārajā slimnīcā Mičiganā jaunais indiešu puisis atgūst samaņu pēc divu gadu komas, runā tīrā krievu valodā un apgalvo, ka viņš nav neviens cits kā 77 gadus vecais krievu mākslinieks Vasīlijs Kandinskis. Vai šādiem mežonīgiem apgalvojumiem ir vērts ticēt? Vai ir iespējams, ka tas ir dvēseļu pārcelšanās, un kur tad ir paša Deivida dvēsele?