Autoportrēts kabinetā

Šis ir dzejas eseja par vienu no mūsdienu intelektuālās domas galvenajām figūrām Džordžo Agambenu (dzimis 1942. gadā). Demonstrējot saviem lasītājiem kabinetus, kuros viņam nācās strādāt, itāļu filozofs cenšas izveidot savu autoportrētu caur tur esošajām lietām. Agambens uzskata, ka runāt par sevi ir iespējams tikai runājot par citiem: dzejniekiem, filozofiem, māksliniekiem, draugiem, kuri radījuši viņa atmiņas un iedvesmojuši viņu rakstīt. Tāpēc filozofa autoportrēts izrādās nešķirami saistīts ar Martinu Heidegeru un viņa semināriem Le-Tor, Hannas Arendtes grāmatām, itāļu inteliģenci un filozofiskām pārdomām par atmiņas, mīlestības un rakstīšanas dabu.