Skaistās laikmeta beigas. Esejas un sarakste ar draugiem

«Būdams filozofs pēc izglītības un literāts pēc aicinājuma»... – tā par sevi saka pats autors vienā no šī krājuma esejām. Šiem viņa vārdiem jāpievieno – ...«un mistiķis pēc aicinājuma». A.B. Rovnera (1940–2019) esejas liecina par unikālu pieredzi, kas apvieno akadēmisko refleksiju, mistisko intuīciju un literārā stila virtuozitāti. Viņa tekstos vienmēr ir klātesoša kaut kas vairāk par literatūru vai kulturologu erudīciju. Šo vairākumu bieži pieminētajā grāmatā G.I. Gurdžijevs nosauktu par «darbu». Šādas dziļuma poētiskā retorika, šķietami prozaiskā žanrā, nav viena estētiskā iedomājuma auglis. A.B. Rovnera eseistika tādēļ nav vērsta uz lasītāju, bet uz viņa lielāko, uz viņa «darbu», par ko pats lasītājs varbūt pat nenojauš, bet, ja nojauš, tad uzreiz pārstāj būt tikai lasītājs. Krājumā iekļautā sarakste ļauj redzēt šo «darbu» darbībā, dzīva dialoga pagriezienos.