Kukai no Ruandas

Reiz Olīvijas Karemēras dzīve sadalījās «pirms» un «pēc». «Pirms» — saulaini rīti lielajā mājā Gitārāmā, katra diena ir spilgta un jauna, garšīga, dažreiz dedzinoša uz mēles ēdiena. «Pēc» — pelēks saule visu gadu, bezgalīga vienveidība pansijas sienām un gandrīz bezgaršīga,... bet veselīga pārtika. «Pirms» — visskaistākā mamma, gudrs un laipns tēvs-ārsts un mīļākais vecākais brālis. «Pēc» — vientulība visiem redzama un atmiņu smagums. Atmiņa atkal un atkal atgriež Olīviju tajā gadā, kad viņas dzimtenē, Āfrikas valstī Ruandā, ielās izplūda naids, kas tika audzēts gadiem. 
Lai dzīvotu tālāk tagadnē, Olīvijai jāsaskaras ar pagātni aci pret aci personīgā dienasgrāmatā… un dzīvē, kad pansijā parādās jauna audzēkne.