Radošais atvaļinājums. Bruņinieku romāns

Amerikāņu postmodernistam Džonam Bartam (dz. 1930) krievvalodīgajā telpā ir paveicies vairāk nekā daudziem, bet tas nav precīzi. Ir izdoti tulkojumi trim viņa agrīnajiem romāniem un vienam vēlākiem, lai gan divi viņa klasiskie šedevri fabulas – „Tirdzniecības dūmi” un „Kozlīts Džailzs” – vēl gaida savus tulkotājus un izdevējus. Pats Barts jau sen ir pelnīti leģendārs: viņš ir Amerikas Mākslas un literatūras akadēmijas loceklis un viņam ir ap desmit amerikāņu un eiropiešu balvu un apbalvojumu (no tiem trīs – par kopējo ieguldījumu un par ieguldījumu mūsdienu literatūrā).

Izdevniecības „Dodo Press” un „Phantom Press” cer ar tulkojumu viņa romāna „Radošais atvaļinājums: bruņinieku romāns” (Sabbatical: A Romance, 1982) aizpildīt šo plāno tukšumu krievu lasītāja iepazīšanā ar šī amerikāņu literatūras staba darbiem. Nosacīgo „vidējo periodu” Bartas radošajā darbībā var ar zināmu piesardzību uzskatīt par ne tik ironisku, kā tas bija viņa literārā ceļa sākumā, lai gan parodija joprojām paliek viņa galvenais literārais paņēmiens, bet vārdu spēles un vārdi – iecienīts triks. Balstoties uz literāro tradīciju, Barts joprojām aust savus „meta-narratīvus” burtiski no visa, kas nonāk pie rokas (piemēram, stāsts „Kliks”, kas izauga no vienīgā klikšķa ar datoru), tomēr viņa fantāzijas ir ārkārtīgi ticamas, un varoņi ir pilnvērtīgi un atpazīstami. Turklāt, kā īsts fabuliķis, Barts vienmēr piešķīra milzīgu nozīmi sižeta ātrumam, plūdumam un aizraujošumam.

Un tā ir ar „Atvaļinājumu”. Viņa romāns, vispārīgi runājot, balstīts uz reālu bijušā CŽA aģenta Džona Peisli nāvi 1978. gadā. Vienpadsmit gadus Peisli kalpoja aģentūrā un aizgāja pensijā kā Stratēģisko pētījumu nodaļas vietnieks; viņš bija dziļi iesaistīts darbā pret PSRS. Pēc aiziešanas pensijā viņa dzīve gāja greizi: viņš šķīrās no sievas, pats Peisli sāka piedalīties „personiskās apziņas” semināros un grupu psihoterapijas sesijās. Un 1978. gada septembrī, iznākot savā jahtā Česapikas līcī, bijušais aģents pazuda. Viņa ķermeni atrada tikai pēc nedēļas – ar smagu nirēja jostu un šautu brūci galvā. Vēl joprojām nav skaidras atbildes uz jautājumiem par viņa nāves cēloņiem. CŽA aģenti, kā zināms, nekad nav „bijuši”. Romānā Bartā, protams, viss ir nedaudz citādi. Bijušais CŽA darbinieks Fenviks Skotčs Ki Tērners – iespējams, tiešs ASV himnas autora pēctecis, kurš uzrakstījis atmaskojošu grāmatu par saviem iepriekšējiem darba devējiem, – un viņa jaunā sieva – amerikāņu klasiskās literatūras pasniedzēja Sūzena Reičela Alana Seklers, pusjūda-pusčigāns un, iespējams, Edgara Alana Po pēcnācēja, – atgriežas Česapikas līcī no romantiskas pludināšanas uz Karību jūrām. Ceļā viņi, vispārīgi runājot, izdomā romānu (ir versija, ka tas kļuva par nākamo paša Džona Barta romānu), saskaras ar dažādām jūras piedzīvojumiem un izkļūst no visdažādākajām nepatikšanām. Viņus gaida vētras, jūras briesmoņi, ļauni sali – un virs visiem karājas drūma ēna šo pašu Fenvika darba devēju…

Izvērsts no visām raksturīgajām un mīļajām detaļām Džona Barta radošajā stilā, romāns noteikti neļauj lasītājam garlaikoties. Tas ir pārsteidzošs ar to, ka, būtībā, tas nemaz nav tas „gudrais” vai „intelektuālais” romāns, ko it kā gaida no tāda kalibra un paaudzes autoriem, kā Pindžons, Hoks un Bartelmi, ar kuriem krievvalodīgajam lasītājam tradicionāli ir „grūti”. Tas drīzāk ir vienkārša žanra ģimenes sāga plus, protams, mīlas romāns, bet tas ir uzrakstīts, izmantojot postmodernisma instrumentus un visu, kas parasti guļ darbnīcas grīdā. Un, tā kā darbnīca mums – tomēr rakstnieka, tad romāns iznāca diezgan filoloģisks. Un kamermūzika – tas, vispārīgi runājot, ir ideāla izrāde ar speciālajiem efektiem: galveno varoņu duets un neliela palīgtrupa dzīvo mūsu acu priekšā apmēram divas nedēļas, ne reizi neļaujot lasītājam (spiegu skatītājam) šaubīties par to, ka viņi ir reāli… Nu un, lai turpinātu iztikt bez spoileriem, jāmin vēl viena romāna iezīme – teksta iekļaušana teritorijā (drīzāk, akvatorijā; ne kartē, jāatzīmē, lai gan saprast reljefa krokas nenāktu par ļaunu). Šeit Česapikas līcis ir viens no tiem vietām, kuras, protams, var lasīt kā grāmatu. Peldēšana pa šīm vietām būs diezgan gluda, bet līkumota.

Satur necenzētu valodu