Gaidot aitu

Ģimenē negaidīti atgriežas tēvs, kuru uzskatīja par bojā gājušu. Vīrietis atkārtoti iepazīstas ar saviem dēliem, taču pamestajiem un nevienu autoritāti neatzīstošajiem zēniem viņš šķiet pilnīgi svešs cilvēks — Diktators, ar kuru brāļi, Viktors un Vads, nolemj cīnīties.
Un apkārt — bads, neizsprāguši šāviņi, darba trūkums. Meklējot labāku likteni, ģimene pārvācas uz tēva dzimto ciemu. Bet arī šeit nav glābiņa: tā pati iznīcība, un kopā ar to — aizdomīgums un bailīga attieksme viens pret otru. Zēnu vecāki dodas pirkt aitu — jo piens nozīmē paēst un labklājību. Bet aita nekļūst par laimīgas dzīves simbolu…  
Traģiskajā stāstā, ko sarakstījis Jevgeņijs Dubrovins, varoņu stāsts kļūst par visu pēckara laiku stāstu. Rakstnieks caurstrāvojoši un tajā pašā laikā ļoti vienkārši pastāstījis par vissvarīgāko: par cilvēcību un labestību, par izaugsmi, izvēles grūtībām un atbildību — par pieņemto lēmumu un tā sekām. Reālistisks, patiesīgs un godīgs darbs ir atradis spilgtu tēlainu izpausmi mākslinieces Elizabetes Buhalovas ilustrācijās.