Zviedru pasakas

Šis izdevums ietver astoņas vecas zviedru tautas pasakas. Tās iepazīstina pieaugušos un jaunus lasītājus ar varenajiem burvjiem, skaistajām princēm, runājošajiem dzīvniekiem un prasmīgajiem amatniekiem. Šajās pasakās vienmēr uzvar taisnīgums un valda burvju atmosfēra, kas palīdz brīnumainā veidā piepildīt neiespējamo. Iepazīstināt ar pasaku varoņiem, godīgiem un viltīgiem, labestīgiem un nežēlīgiem, palīdzēja divi izcili mākslinieki: Ēriks Verenshēls (1855–1938) un Kārlis Larsens (1853–1919).

Grāmata ietver astoņas vecas zviedru tautas pasakas. Tās iepazīstina pieaugušos un jaunus lasītājus ar varenajiem burvjiem un runājošajiem dzīvniekiem, visvareniem ķēniņiem un prasmīgiem lauku ļaudīm. Šajās pasakās vienmēr uzvar taisnīgums un valda burvju atmosfēra, kas palīdz brīnumainā veidā piepildīt neiespējamo. Pasaku varoņi krājumā ir gan vienkārši, gan viltīgi, laipni un draudīgi; vizuāli attēlot viņus palīdzēja divi ilustrāciju meistari: Ēriks Verenshēls (1855–1938) un Kārlis Larsens (1853–1919).

Ēriks Teodors Verenshēls (1855–1938) — norvēģu gleznotājs un grafiķis. Ēriks bija ceturtais dēls cietokšņa komandantam Kongsvingerā. Vietējā skolā zēns pirmo reizi izmēģināja sevi glezniecībā. Slavenais norvēģu mākslinieks Adolfs Tīdemands pamanīja Verenshēla talantu un ieteica viņam iestāties mākslas koledžā. Tur Ēriks mācījās pie izciliem norvēģu glezniecības un skulptūras meistariem. Ceļojumu laikā pa Eiropu jaunais cilvēks iepazinās ar franču, vācu un itāļu vizuālajām tradīcijām. Plašu atpazīstamību māksliniekam ieguva viņa ilustrētais norvēģu pasaku krājums, kas tika izdots 1879. gadā. Pieredze grāmatu ilustrēšanā viņam patika, un turpmāk Verenshēls turpināja veikt zīmējumus bērnu grāmatām. 1880. gadā notika nelaime: Ēriks paralizēja labo roku. Tomēr pēc gada ārstēšanas Verenshēls spēja atgūt veselību un atgriezties pie zīmēšanas. Viņa darbu temati, izņemot grāmatu ilustrācijas, bija norvēģu sabiedrisko darbinieku portreti, lauku dzīves ainas un ainavas.

Kārlis Ulofs Larsens (1853–1919) — izcils zviedru mākslinieks. Viņa bērnība pagāja ārkārtējā nabadzībā. Zēna tēvs bieži izsita dusmas uz dēla, bet māte daudz strādāja. Kārlis uzauga nomācošā atmosfērā un bija kautrīgs bērns. Viss mainījās, kad nabadzīgās skolas skolotājs pamanīja viņā izcilas zīmēšanas spējas. Pēc viņa ieteikuma Larsens iestājās skolā pie Zviedrijas Karaliskās mākslas akadēmijas. Laika gaitā kautrīgais zēns pārvērtās par talantīgu mākslinieku. Viņš sāka ilustrēt žurnālus un avīzes, pateicoties kam spēja finansiāli palīdzēt ģimenei. Kolekcija, ko izpildījis Larsens, tika papildināta ne tikai ar grafiskām ilustrācijām, bet arī ar lieliem audekliem, kas izpildīti ar eļļu, akvareļiem un freskām. Mākslinieka mājoklis, ko viņš iekārtojis ar īpašu uzmanību, atspoguļoja sava saimnieka radošās iezīmes. Šo māju un tās iedzīvotājus — sievu Karinu un astoņus bērnus — mākslinieks bieži attēloja savos akvareļos. Vēlāk tās tika izdotas atsevišķā grāmatā, kas nekavējoties ieguva atzinību Larsena radošā darba cienītāju vidū.