Pieņēmums par vainu

Romāns «Pieņēmums par vainu» — labākais tam apstiprinājums. Vai var dzīvot ar vainas nastu? Pastāvīgi mocīties no tā, ka tava dēļ gāja bojā tuvs cilvēks? Baka Lida tā dzīvoja. Otrā pasaules kara laikā viņas māsa Zoja bija saistīta ar partizāniem un tika nošauta fašistu. Lida bija pārliecināta, ka vainīga — viņa. No stūrgalvības nepaklausīja māsai, rīkojās pēc saviem ieskatiem, negribot tādējādi nodeva Zoju. Visa dzīve baka Lida pavadīja ar šo akmeni uz kakla. Viņš neļāva viņai dzīvot, bet novilkt — nevarēja. Laika gaitā viņa iemācījās visu mērīt pēc Zojas mēra un skatīties uz visu ar Zojas acīm, it kā dzīvotu nevis savu, bet Zojas dzīvi. Mazmeitas Līdijas, lai arī nezināja visu patiesību, arī it kā maksāja par šo vainu — dzīve visām trim bija kāda bezjēdzīga. Ja būtu zinājusi baka, ka viņai bija tiesības noņemt šo akmeni no dvēseles, — vai viņas dzīve un viņas mazmeitu dzīves būtu citādākas? Un vai par to var runāt nosacījuma izteiksmē?

Anna Babina — jaunā prozaiķe, balvas «Licejs» (2022) fināliste, izdevniecības programmas mākslas klasterī uzvarētāja. Viņas bibliogrāfija pagaidām nav liela, bet pilnīgi acīmredzami, ka tā ir talantīga autore ar savu skatījumu uz pasauli.