Gērnsijas literārais

Lai dotu viņiem cerību, viņai jāstāsta viņu stāsts

Ir 1946. gads. Karš ir beidzies, un Džuljetai Eštonai ir rakstnieka bloks. Bet, kad viņa saņem vēstuli no Dorsija Adamsa no Gērnsijas – pilnīgi sveša cilvēka, kurš dzīvo pusceļā pāri kanālam un ir atradis viņas vārdu rakstītu lietotā grāmatā – viņa uzsāk saraksti ar viņu, un laika gaitā arī ar visiem pārējiem izcilā Gērnsijas literārā un kartupeļu mizas pīrāga biedrības locekļiem.

Caur viņu vēstulēm biedrība stāsta Džuljetai par dzīvi salā, viņu mīlestību pret grāmatām – un ilgo ēnu, ko projicē viņu laiks, kad viņi dzīvoja zem vācu okupācijas. Iesaistījusies viņu neatvairāmajā pasaulē, Džuljeta dodas uz salu, mainot savu dzīvi uz visiem laikiem.