Kāršu spēle - Vāc un valdī

Izglītojoša un aizraujoša kāršu spēle "Vāc un valdī" aizvedīs jūs pārsteidzošā ceļojumā pa Senās Grieķijas vēsturi un kultūru. Spēlētājiem būs jākļūst par daļu no Hellādas VI-V gadsimtā pirms mūsu ēras un jāizveido tur savu valsti! Viņi uzzinās, kas ir polis, kādiem dieviem pielūdza senie grieķi un ar kādiem ienaidniekiem cīnījās. Spēles mērķis: pirmajam savākt savu pilsētu-valsti - polis - un iegūt atbilstošo šim polisam dievu-aizsargu.
Un turpināt iepazīšanos ar Senās Grieķijas vēsturi var jaunajā bērnu enciklopēdijā "Mēs dzīvojam Senajā Grieķijā".

Spēles mērķis: pirmajam savākt savu pilsētu-valsti - polis un iegūt atbilstošo šim polisam dievu-aizsargu.

Spēles noteikumi.
Kartes tiek liktas ar muguru uz augšu centrā uz galda. Spēli sāk visjaunākais spēlētājs. Viņš ņem karti no kāršu klāja, parāda to citiem spēlētājiem un rīkojas tālāk atkarībā no izvilktās kartes (skatīt zemāk).
Pēc tam pulksteņa rādītāja virzienā kārtojas citi spēlētāji.
Par katru gājienu spēlētājam ir pienākums vienu reizi ņemt no kāršu klāja karti. Atkarībā no izvilktās kartes spēlētājs tālāk izlemj, vai ņemt vēl vienu karti vai izlaist gājienu.
- Spēlētājam ir izvilkta karte "polis".
Ja spēlētājs vēl nav sācis būvēt savu polis, viņš liek karti sev priekšā un sāk būvēt tieši šo polis. Tas ir iespējams tikai ar nosacījumu, ka neviens no spēlētājiem vēl nav sācis vākt to pašu polis.
Ja spēlētājs jau ir sācis būvēt polis un viņam ir izvilkta vēl viena sava polis karte, tad viņš to izmanto būvniecībai. Vēl vienu karti no kāršu klāja šajā gadījumā viņš neņem.
Ja spēlētājs jau ir sācis būvēt polis, bet viņam ir izvilkta cita spēlētāja polis karte, tad viņš liek šo karti blakus sev un ir tiesīgs ņemt vēl vienu karti no kāršu klāja.
- Spēlētājam ir izvilkta karte "dievs".
Ja spēlētājam ir izvilkta sava dieva vai dievietes karte, viņš liek to blakus polis kartēm. Citas dievības karte tiek likta blakus sev. Laika gaitā cits spēlētājs var to iegādāties par "monētām".
- Spēlētājam ir izvilkta karte "monēta".
Viņš liek to blakus sev un iegūst tiesības ņemt vēl vienu karti no kāršu klāja. Par šīm "monētām" spēlētājs var iegādāties nepieciešamo "polisa" vai "dieva" daļu no cita spēlētāja: trīs "monētas" tiek apmainītas pret vienu polisa karti vai dieva-aizsarga karti. Kartes pārdevējam nav tiesību atteikt pircējam.
Spēlētājam ir tiesības iegādāties ne vairāk kā vienu karti par vienu gājienu, un šajā gājienā viņš vairs nevar ņemt karti no kāršu klāja.
- Spēlētājam ir izvilkta karte "hoplīts".
Viņš liek to sev labajā pusē un iegūst tiesības ņemt vēl vienu karti no kāršu klāja.
- Spēlētājam ir izvilkta karte "laupītājs".
Neveiksmīgi! Spēlētājam ir pienākums atpirkties no "laupītāja" ar trim kartēm (tās var būt "monētas" un polisa kartes) vai aizsargāties no tā ar vienu "hoplītu". Atpirkšanas vai aizsardzības kartes kopā ar pašu "laupītāju" spēlētājs liek kopējā "noraidīšanas" kaudzē. Pēc tam gājiens pāriet nākamajam spēlētājam.
Kad kāršu klājs beidzas, izspēlētās kartes no "noraidīšanas" tiek sajauktas un liktas ar muguru uz augšu centrā uz galda - tas ir jauns kāršu klājs.
Uzvar tas, kurš pirmais pilnībā savāks no 6 kartēm savu polis un tā dievu-aizsargu.

Spēlētāju skaits: no 2 līdz 5