Bailes paradokss. Kā apsēstība ar drošību traucē mums dzīvot

• Bailes vieta cilvēka evolūcijā — klīniskā psihologa acīm. 
• Konflikts starp drošību un pašrealizāciju, izdzīvošanu un dzīvi. 
• Praktikas gadījumi: līdzsvara meklējumi starp drošību un attīstību. 
• Kā pieņemt savu ievainojamību, pārstāt baidīties un sākt uzticēties dzīvei. 
• Bailes un Iedomu tango ontoloģiskajā laukā. 
• Masa un individuālā bezapziņas darba: skats no darbnīcas. 

Mēs nākam šajā pasaulē tikpat bezpalīdzīgi kā pirmais cilvēks uz kailas un nedrošas zemes, un, apveltīti ar unikālu iedomu dāvanu, spējam apdzīvot savu personīgo nākotni ar daudziem reāliem un iedomātiem draudiem. Tādējādi visjaudīgākā, produktīvākā, radošākā spēja, ar kuru Homo Sapience ir parādā visus savus izgudrojumus, sākot no nūjas līdz kodolenerģijai un mākslīgajam intelektam, kļūst par galveno šķērsli ceļā uz pašrealizāciju, kļūst par stresa, fobiju un trauksmes traucējumu epidēmijas avotu. Tiecoties novērst iespējamos draudus, mēs — kā personas un kā sabiedrība — spējam burtiski atņemt sev nākotni. Par to, kā paskatīties acīs saviem bailēm, izprast to rašanās dabu, aizsargāt savu iekšējo bērnu, ielūkoties tumsā un caur to saskatīt potenciālās iespējas, stāsta šī grāmata.