Pēdējais no mohikāņiem, vai Stāsts par 1757. gadu

„Pēdējais no mohikāņiem” – vēsturiskais romāns amerikāņu rakstnieka Dž. F. Kūpera, kas atgriež lasītājus nežēlīgo iekarošanas laiku Amerikas vēsturē, kad eiropieši cīnījās un notika asiņainas karadarbības ar indiāņiem. Tieši šādi laiki rada patiesus varoņus.
Francūži cīnās ar angļiem par amerikāņu zemēm un piesaista palīgā vietējos iedzīvotājus – indiāņus. Viens no franču sabiedrotajiem, viltīgais un atriebīgais gurons Magua, nolaupa divas angļu pulkveža Mūnro meitas – drosmīgo Koriju un maigo jaunāko Alisu. Meitenes glābt dodas slavenais angļu majors Heivords Dankans un drosmīgais mednieks Sokolīna Acs kopā ar saviem uzticīgajiem draugiem Čingačguku un viņa dēlu Unkasu. Lai atbrīvotu gūsteknes, varoņiem jāiziet sarežģīts un garš ceļš: jāatrod pareizā pēda, ko tik rūpīgi paslēpuši nežēlīgie guroni; jāiet cauri divu armiju krustugunīm un jāparāda visa viņu drosme, varonība un izdomas.
Slavenais ilustrators Anatolijs Zinovjevičs Itkins padara katru varoni unikālu, nepalaidot garām nevienu niansi, pamanot katru rakstura iezīmi. Stāsts, kura darbība norisinās gleznainās Amerikas dabas ainavās, kļūst vēl pievilcīgāks.

Par ilustratoru:
Anatolijs Zinovjevičs Itkins – izcils mākslinieks, vēsturiskā piedzīvojumu žanra meistars, ilustrators, kas noformējis vairāk nekā 200 krievu un pasaules klasiskās literatūras darbus. Goda mākslinieks Krievijā. Viņa gleznas var atrast daudzos muzejā un galerijās (A. S. Puškina muzejā Maskavā, Centrālajā A. S. Puškina muzejā Sanktpēterburgā, privātās kolekcijās Krievijā un citās valstīs).