Krājumā «Zilais Kengurs» iekļautas četras krāsainas stāstiņas britu mākslinieces Emmas Čičesteras Klārkas par meiteni Lilu un viņas labāko draugu – Zilo Kenguru.
Pirmajā stāstā, kas saucas «Zilais Kengurs! Au!», Lila trīs dienu laikā trīs reizes izdodas pazaudēt savu mīluli – bērnu laukumā, autobusā un zooloģiskajā dārzā. Labi, ka apkārt ir laipni un neapmierināti cilvēki, kuri atgriež viņu saimniecei-neskatīgajai. Bet, kad Zilais Kengurs uzzina, ka Lila plāno ņemt viņu līdzi uz upi, viņa pacietība beidzas, un viņš slēpjas no viņas pats. Visa ģimene meklē Zilo Kenguru – vispirms mājās, pēc tam dārzā. Bet Zilais Kengurs klusi sēž Lilas halāta kabatā un gaida, kad Lila viņu atradīs. Viss beidzas labi, bet tagad, ja Lila kaut kur dodas, viņa sēdina Zilo Kenguru sev «somā» pie jostas. Tādējādi viņš nekad un ne par ko nepazudīs!
Otrajā stāstā «Tas viss ir Zilais Kengurs!» Lila visas savas izdarības uzvelk Zilajam Kenguram. Kāds neizslēdza krānu virtuvē? Izbiedēja kaķi? Aizskāra brāli Džeku? Izmeta lietas pa logu? Viss ir Zilā Kengura vaina! «Ja tā, tad lai viņš paliek viens un padomā par savu uzvedību,» – nolemj mamma un sēdina Zilo Kenguru uz skapja, kur Lila nevar aizsniegt. Naktī, sēžot uz skapja, Zilais Kengurs domā, kā lūgt piedošanu gan par sevi, gan par Lilu. Un viņam ienāk prātā viena doma…
Trešajā stāstā «Reiz, divas, trīs! Zilais Kengurs, skaties!» Lila dara visu iespējamo, lai pievērstu sev uzmanību. Un nepaklausa, kad viņai saka: «Lila, pietiek! Apstājies!». Bet Zilajam Kenguram nākas to skatīties. Beigās, dēļ kārtējā Lilas izdarības no klusā skatītāja viņš pārvēršas par tiešo dalībnieku. Viņš nonāk kokā, karājas uz zara, turēdamies ar pēdējām spēka atlikumiem, bet pēc tam nokrīt no augstuma uz zemi. Apkārt ir tumsa, astē caurums! No rīta Lila redz savu mīluli ar pārsietu asti un priecīgi skrien pie viņa. Bet mamma saka, ka nedos viņai Zilo Kenguru, kamēr neredzēs, ka Lila var būt laba un paklausīga. Visu dienu Lila cenšas uzvesties labi, bet vakarā sola mammai un Zilajam Kenguram, ka vairs nekādu izdarību!
Ceturtais stāsts «Zilais Kengurs, izdomā man spēli!» Lila zīmē dinozaurus, rīko mīksto dzīvnieku tējas dzeršanu uz zālītes, lasa Zilajam Kenguram grāmatu, glābj no lietus savas rotaļlietas, palīdz tētim nomierināt brāli Džeku – un visu to viņa dara pati! Bet Zilais Kengurs skatās uz viņu un domā: «Kāda laba spēle!»
Zilais Kengurs – nav parasta rotaļlieta. Viņš palīdz Lilai, bet ar viņu arī mazajam lasītājam, paskatīties uz sevi no malas. Un ar savu piemēru norāda, kā pareizi rīkoties tajā vai citā situācijā.
