Bībele. Svētās Rakstus grāmata Vecajā un Jaunajā Derībā

Bībele ir ne tikai kristietības pamats, bet arī svarīgākā daļa no visas pasaules kultūras. Tās Vecā Derība tika rakstīta senebreju valodā. Šie teksti, kas tika radīti no XV līdz I gadsimtam pirms mūsu ēras, tika rūpīgi saglabāti pārrakstīšanas procesā, un līdz X gadsimtam mūsu ēras, pateicoties ebreju zinātnieku — masoretu — centieniem, kas strādāja ar senajām Svēto Rakstu manuskriptiem, ieguva galīgu formu. Vecā Derība, kas tika tulkota III–I gadsimtā pirms mūsu ēras Aleksandrijā sengrieķu valodā, sāka saukties par Septuagintu, tas ir, "septiņu veco vīru tulkojumu". Sengrieķu valodā tika rakstīta arī Bībeles Jaunā Derība. IV gadsimta beigās mūsu ēras parādījās Vulgāta — Bībeles tulkojums latīņu valodā, un tieši šī "latīņu Bībele" pirmo reizi tika izdrukāta 1450. gadā Jāņa Gutenberga. Šajā izdevumā pirmo reizi Krievijā tiek publicēti 230 oriģinālo Gistava Dore zīmējumu attēli. Talantīgais franču mākslinieks strādāja pie tiem divus gadus, kad notika sagatavošanās Bībeles izdošanai, ko tulkojis uz vācu valodu rakstnieks un rabīns Ludvigs Filipsens. Bībele ar Dore ilustrācijām pirmo reizi tika publicēta 1866. gadā, un tajā tika izdrukātas gravīras, kas izgatavotas no meistara zīmējumiem. Šis izdevums kļuva tik populārs, ka 1867. gadā oriģinālie Gistava Dore zīmējumi tika publicēti atsevišķā trīs sējumā. Tieši tie, nevis pēc tiem izgatavotās gravīras tiek reproducētas šajā izdevumā.