Klājs no Uzbekistānas

Atmiņas saplūst rakstā, dīvainā ornamentā, aiz kura var nojaust tālu saulainu zemi. Zemi, no kuras Alja aizbrauca sešu gadu vecumā. Zemi, kur palika tie, kas viņai bija dārgi. Troksnainās tirgus un šaurās ieliņas draudzīgajā Taškentā nomainīja plašie bulvāri pelēkajā pilsētā. Un nu Aljai un viņas ģimenei nākas apmesties jaunā mājā, iekarot citu zemi, apgūt nepazīstamo melnbalto pasauli, kas nākusi uz vecā — krāsainā pasaules rēķina. Kā dzīvot tiem, kas aizbrauc, un tiem, kas paliek? Kā skatīties nākotnē, ja gribas atgriezties pagātnē? Un kā iemācīties pieņemt jauno, paliekot pašam sev?