Sensora. Ritms-romāns

Romam Turbīnam ir četrpadsmit gadi. Viss ir saasināts, pasaule iziet pārbaudi uz viltību un to neiztur, neiznīcīgais sabrūk, ierastais plīst, jaunais biedē. "Jā, māmiņ, es esmu sensors. Neizdevies skārienekrāns." Vecāki, no kuriem nav gaidāms sapratne. Draugs, ar kuru viss ir sarežģīti. Skolotāji, kas rada troksni no nekā. Un viņa, svešiniece no trolejbusa elfu cepurē un ar somu ar uzrakstu "Es neesmu Puškins". Atrast viņu, atrast sevi un izdzīvot krīzi Romam palīdzēs Ruslans un Ludmila. Tikai tie nav puškiniskie varoņi, bet Čīles vāveres no zooveikala. Jaunais teksts Evai Nemeš rakstīts ritmizētā prozā — iespējams, labākā forma, lai sasniegtu 14 gadus vecos sensorus, kuriem ir svarīgi dzirdēt: tu neesi viens, un tu tiks galā. Eva Nemeš ir trīskārtēja balvas "Kniģuru" ieguvēja, balvas "Gada grāmata" (2023) ieguvēja. "Samokatā" ir iznākušas viņas stāsti "Subtitri" un "Izslēdziet ortogrāfiju".