Piektā zīme

1944. gads, Budapešta. Rudenī vakarā nelielā kroga četri veci draugi – pulksteņmeistars, grāmatizdevējs, galdnieks un iestādes īpašnieks – pavada laiku pie karafes ar mājas vīnu un runājot par ikdienišķām lietām. Krogā ārpusē – komandantstundas un nacionālistiskā terora izsistība, iekšpusē –... stabilitātes un mierīguma sala. Draugi mierina sevi ar domu, ka, kā mazi cilvēki, viņi tomēr nevar ietekmēt neko. Toties viņi nevar sevi arī pārmest, viņu sirdsapziņa ir tīra.…Pavisam pēc dienas visi četri nonāks pirms pašas grūtākās izvēles no iespējamām – kad saglabāt cilvēcisko cieņu būs iespējams tikai par dzīvības cenu.