O, mans kautrīgais varonis

„Izmisīgā huligāne” un „paradīzes putns”, ģeniāls dzejnieks, kas apbur visus, kas viņu sastop. Tādu Bellu Ahmaduļinu pazina viņas laikabiedri, un tāda viņa palikusi atmiņā paaudzēm. „Bella kļūst arvien skaistāka un skaistāka, kļūst tikpat gaisīga kā viņas debesu lirika,” teica par viņu Andrejs Voznesenskis. Viņa rakstīja kopš bērnības — aizkustinošās, maigas rindas piesaistīja draugu uzmanību, bet vēlāk dāvāja vispārēju atzinību. Viņas dzejoļi tulkoti desmitos valodu, kas atklāja pasaulei noslēpumainu un brīnišķīgu liriku, pilnu augstprātīgām metaforām un izsmalcinātu muzikalitāti. „Es jūs mīlu, gadsimtu skaistules…”, „No manām nelaimēm…”, „Pa manu ielu jau cik gadu…”, „Un visbeidzot es teikšu…” — B. Ahmaduļinas balss ir neiespējami sajaukt ar kādu citu. Grāmatas „O, mans kautrīgais varonis” noformējumā izmantoti Borisa Messerera darbi, kas ne tikai papildina Bellas Ahmaduļinas dzejoļus, bet arī turpina viņu radošā savienojuma stāstu.