Armadēls, vai Vārda lāsts

Uz nāves gultas Allans Armadēls atzīstas vēstulē dēlam, ka pirms daudziem gadiem viņš nogalināja cilvēku. Cilvēku, kuram bija tāds pats vārds kā viņam; cilvēku, kurš bija viņa draugs, bet kļuva par ienaidnieku; cilvēku, kura dēls nosaukts tēva vārdā, tāpat kā mirstošā dēls. Ilgus gadus šī nāve smagi nospieda un vajāja Armadēlu, un, baidoties no neizpirkta grēka lāstiem un traģēdijas atkārtošanās, viņš zvēr dēlam nekad nesatikties ar vārda brāli. Vai ļaunais priekšnojautas piepildīsies, kad pēc divdesmit gadiem – liktenis vai nejaušība? – jauno vīriešu ceļi krustosies, bet viltīgā svešiniece sarkanajā šallē kļūs par iemeslu noslēpumainu notikumu ķēdei, kurā ir vieta intrīgām, romantiskai sacensībai, spiegošanai un pat pārdabiskajam?