Nauda

Nauda jau sen kalpojusi kā strīdu un pārdomu objekts, kļūstot par karu un konfliktu iemeslu, un tomēr cilvēki vienmēr tiekušies uz labklājību un materiālo labumu uzkrāšanu. Būdama daļa no ikdienas dzīves, nauda iekļuvusi „mūžīgo” tēmu sarakstā arī pie filozofiem. Tādas Antīkās domātāji, kā Platons un Aristotelis, uzdeva jautājumu par to, kas ir „īsta” bagātība. Apgaismības laikmetā filozofi Adams Smits un Deivids Rikardo aplūkoja naudas jēdzienu kompleksā veidā, saistot to ar darbu un tā rezultātiem. Sociologs Kārlis Markss savos darbos parādīja, kā nauda pārvēršas kapitālā, iegūstot savu gribu un varu pār strādnieku šķiru. Viņa sekotājs, marksists Valters Benjamins, sprieda par naudas ietekmi uz kultūru un piedāvāja ceļus ekonomikas humanizēšanai. Mūsdienu domātāji Žaks Derida, Slavoj Žižeks un Amartija Sen runāja par naudas paradoksalitāti. Izdevumā iekļauti fragmenti no pazīstamu antīko, rietumeiropiešu un Krievijas filozofu darbiem.