Tumšā Lida

Vladimira Lidska grāmatā apkopotas stāsti un pasakas, kuru varoņi nešķirami saistīti ar Lidu — nelielo baltkrievu pilsētu, kas kļuvusi par liecinieci traģiskiem vēstures notikumiem. Autoram tā ir sava veida Makondo — pusmītiska dzimtas ligzda, kur kādreiz dzīvojuši viņa tālie senči.
Iedziļinoties savu varoņu likteņos, Lidskis atklāj mums visaptverošu vēsturisko ainu 20. gadsimta pirmajā pusē — briesmīgā nemiera, tumsas un satricinājumu laikā, kad "kosmiskais troksnis karājās virs valsts".
Grāmatas aizraujošie sižeti plūst viens otrā; stāsti un pasakas rakstīti vienā teikumā bez lielajiem burtiem, it kā fragmenti, izņemti no runas plūsmas. Kā saka autors, "gandrīz visi mani teksti stāsta par varoņiem, kuri ir izšķīduši laikā, un uz viņu stāstu fona es cenšos parādīt, kā laiks plūst pats sevī un atkārto pašu sevi". Tas ir dzīvīgs, aizraujošs stāstījums, kas it kā ievelk lasītāju virpulī un neļauj atrauties līdz pašam beigām.