Mūsu uzbrukums

Burmins, pirmās krievu kara ar Napoleonu veterāns un cīņas pie Austerlicas 1805. gadā dalībnieks, atgriežas no turienes ne gluži tāds, kāds bija. Jauno muižnieku sāk mocīt dīvaini uzbrukumi: pastiprinās oža, ķermenis pārstāj paklausīt, un pēc tam seko bezatmiņa. Viņš pavada gadus vientulībā, slēpjot savu pārvērtību. Nejauša tikšanās ar bijušo mīlestību pamodina viņā veco sajūtu – un Burmins atgriežas gaismā. Smolenskas sabiedrībā it kā nekas nav mainījies, bet gaisā virmo neskaidra priekšnojauta par tuvojošos karu: par to visi runā, bet nezin, ka tas jau ir uz sliekšņa.