Tokija. Ueno stacija

Kadzu dzimis 1933. gadā, tajā pašā gadā kā imperators, un visa viņa dzīve, pateicoties virknei sakritību, bija saistīta ar imperatoru ģimeni, kā arī ar parku pie Ueno stacijas. Šeit sākās Kadzu dzīve Tokijā kā melnstrādniekam pirms 1964. gada Olimpiskajām spēlēm, un šeit viņš, šokēts par 2011. gada cunami un dusmīgs par 2020. gada Olimpisko spēļu paziņošanu, noslēdza savas dienas, dzīvojot teltī bezpajumtnieku ciematā. Tagad nemierīgais Kadzu gars bezcerīgi klīst pa Ueno parku. Klausoties ikdienas steidzībā Tokijā, viņš atceras savus dārgos stāstus… Kā Kadzu dzīve pārvērtās par spoku eksistenci? Un kāpēc skaistuma un elegances mirkļi bija vienkārši nepieejami viņam? Sirreāls un iznīcinošs, bet tajā pašā laikā aizkustinošs un bezgalīgi dzejisks stāsts par dzīvi un nāvi, par mūsdienu Japānu un par tiem, kas ir spiesti pazust uz laiku, varbūt pat uz visiem laikiem…