Nenastje

2008. gads. Parasts šoferis, bijušais Afganistānas kara karavīrs, vienatnē veic drosmīgu speciālā furgona aplaupīšanu, kas pārvadā naudu lielam tirdzniecības centram. Tā miljonu, bet aizmirstajā Batuevā noslēdzas ilga spēcīga un aktīva Afganistānas veterānu savienības vēsture — vai nu sabiedriskā
organizācija, vai biznesa alianse, vai krimināla grupa: trakajos deviņdesmitajos, kad šī savienība izveidojās un ieguva spēku, bija grūti atšķirt vienu no otra.
Bet romāns nav par naudu un ne par noziegumiem, bet par nenastje dvēselē. Par izmisīgajiem meklējumiem iemesla, kādēļ cilvēkam jāuzticas cilvēkam pasaulē, kurā uzvar tikai plēsēji, — bet bez uzticības dzīvot nav iespējams. Romāns par to, ka diženums un izmisums ir vienu un to pašu saknes. Par to, ka katrs no mums riskē negribot iekrist nenastē un vairs nekad no turienes neizkļūt, jo nenastje ir patvērums un slazds, glābiņš un bojāeja, lielais mierinājums un mūžīgā dzīves sāpe.