Es viņu nosaucu par Kaklasaiti

Taguti Hiro — hikikomori. Pēdējos divus gadus viņš dzīvo izolācijā, neiznākot no savas istabas vecāku mājā. Mēģinot atgriezties reālajā pasaulē, jaunietis dodas uz parku, kur visu dienu sēž uz sola un vēro apkārtējo dzīvi.

Ohara Tetsu ir zaudējis darbu, bet nevar to atzīt savai sievai. Katru dienu viņš iznāk no mājas uzvalkā un kaklasaitē, bet, nevis dodas uz biroju, dodas uz parku un līdz vakaram sēž uz sola.

Hiro un Tetsu atklāj neizskaidrojamu dvēseļu radniecību. Viņi mācas klausīties un līdzjust: izmisums un skumjas, cerības un sapņi viena šķiet otram tuvi un saprotami. Šī neredzamā saikne palīdz katram no viņiem pakāpeniski atrast sevī spēku sākt dzīvi no jauna.