Zelta

Pirms desmit gadiem es "nomiru", un tas bija labākais, kas ar mani jebkad noticis. Man vajadzēja nojaust, ka miers ilgi nenoturēsies. Tiklīdz ģimene noticēja manai nāvei, es beidzot varēju brīvi dzīvot. Līdz kādu dienu brālis atrada manu mazo grāmatnīcu. Neviens nevar izbēgt no bara bez soda. Viņi pievilināja mani atpakaļ un nodeva varonīgai raganei kā atlīdzību par manas mātes grēkiem. Nāve būtu bijusi žēlsirdīgāka. Mani nolādēja. Kas es tagad esmu? Viss ir daudz sliktāk, nekā es varēju iedomāties. Ragana ne tikai atdalīja mani no vilku būtības vai nogalināja. Viņa man deva zeltainā retrīvera ķermeni un nosūtīja uz patversmi. Tagad es atkal esmu nāvējošās briesmās. Bet te uz sliekšņa parādās jauneklis, kuru man ir paredzējusi liktenis… Bet kā man pārliecināt viņu, ka es esmu tas sabiedrotais, kuram viņš nepieciešams, ja es pat nevaru kontrolēt savu asti?