No konfektes dzīves

Šis ir viņa segvārds – Zivis-Šķēps. Nu kāda viņš ir zivs? Vienkārši acis plaši izsistās. Bet tā - labs pavārs, godīgs cilvēks, lai gan idiots, kā viņu vēlāk raksturoja. Viņš strādā pie oligarha ar uzvārdu Panibratecs, un viņa dzīve īpaši neatšķiras: no katla – uz katlu, no katla – uz ledusskapi… Bet kādu dienu Zivij tika pavēlēts ieiet saimnieka kabinetā, kur praktiski neviens netika laists (pat kabineta uzkopšanu veica japāņu robots Imamura). Tur Panibratecs viņam pasniedza blīvu aploksni un pavēlēja to atvērt pusnaktī un bez lieciniekiem, ko nabaga pavārs arī izdarīja. Pēc tam liktenis viņu vilka cauri briesmīgām likteņa bedrēm no vieniem pārbaudījumiem uz citiem… Jautra, viegla, vietām izsistā, vietām laba grāmata, kuras varoņos vienkārši nav iespējams neiemīlēties.