Drīz Maskava

Debijas stāstu krājums, ko sarakstījusi Anna Šipilova, atspoguļo refleksiju par pieaugšanu strauji mainīgās realitātes fonā. Tas ir ne tikai autora mēģinājums apdomāt tagadni, bet arī skats nākotnē, kas, šķiet, jau ir uz sliekšņa. Starp tā varoņiem ir pusaudži, jaunas meitenes un jaunas sievietes, kas saskaras ar vardarbību, nodevību, traumu, arvien jauniem un jauniem pārbaudījumiem. Viņu pasaule ir nesakārtota un bez atbalsta, tuvie ir nespējīgi, apkārtējā realitāte sabrūk viņu acu priekšā — viņi pieaug pretēji. Neskatoties uz atklātajām drūmajām nākotnes ainām, kas izrādās apgāztas pagātnē, šie stāsti ir caurvīti ar neizbēgamu ironisku intonāciju, kas neļauj bezcerīgajā tumsā pazaudēt gaismu.