Mežā

1984. gada vasarā, kad krēslā nolaižas idilliskajā priekšpilsētā pie Dublinas, mātes sauc savus bērnus mājās. Bet šajā siltajā vakarā no tumšā un klusā meža neatgriežas trīs bērni, divi zēni un meitene. Policija atrod tikai vienu zēnu, Adamu. Viņš šausmās piekļaujas pie vecā koka stumbra, viņa sporta apavi ir caurām asinīm, un viņš neko neatceras... Divdesmit gadus vēlāk atrastais zēns, kuru tagad sauc par Robu Raienu, strādā par detektīvu Dublinas slepkavību nodaļā un glabā savu pagātni noslēpumā. Bet, kad blakus tam pašam mežam atrod nogalinātas divpadsmit gadus vecas meitenes līķi, viss biedējoši atgādina to sen neizmeklēto noziegumu. Saskaņā ar vienu no versijām Robam Raienam un viņa partnerim Kesi Medoksam, kuriem uzdots izmeklēt, šī bērna slepkavība, iespējams, ir saistīta ar pirms divdesmit gadiem pazudušajiem bērniem. Pārlūkojot izdzīvojušo, tomēr sen apglabāto atmiņu fragmentus, Raiena apzinās, ka viņam ir iespēja ne tikai atklāt jaunu noziegumu, bet arī atrast atbildi uz savas pagātnes noslēpumu.