Pēdējais gājiens

1941. gads, Varšava ir okupēta vācu karaspēka. Marijai Florkovskai ir tikai četrpadsmit, bet viņa jau sapņo kļūt par pasaules čempioni šahā. Kamēr viņa dienām ilgi trenējas kopā ar savu tēvu, vakaros viņa piedalās Polijas pretestībā. Reiz uz uzdevumu viņa pieļauj liktenīgu kļūdu, un viņu kopā ar tuviniekiem nosūta uz Aušvicu, kur politiskajiem gūstekņiem ir tikai viens ceļš – pie nāves sienas. Bet par viņas šahistes prasmēm uzzina nometnes komandanta vietnieks Karls Frics. Viņš nolemj izmantot meiteni savam izklaidei – rīkot turnīrus starp viņu un citiem gūstekņiem, kuru zaudējuma cena ir nāve. Marija katru dienu cīnās, vēlēdamās par katru cenu izdzīvot, izkļūt no nometnes un likt samaksāt par izdarīto viņas ģimenes slepkavām.