Buda bēniņos

Šī grāmata ir līdzīga ar roku zīmētam svītrojumam, kas attēlo stāstu ainās. Kimono, sandalos, ar gariem melniem matiem un sapņiem par labāku dzīvi, japāņu sievietes iekāpj tvaikoņos, kas viņas ved uz Sanfrancisko. Tur viņas gaida vīri, kurus sievietes ir redzējušas tikai vienu reizi fotogrāfijā. Un vēl - nostalģija pēc dzimtenes, trūkums, smags darbs laukos vai veļas mazgātavās, nebeidzama rūpe par bērniem, pretīgā attieksme no baltajiem un deportācija uz internēšanas nometnēm kara sākuma fonā. Otsuka stāsta visu sieviešu stāstu, izmantojot daudzskaitli un pārvēršot šo visu dzīvi summu par sirdi plosošu cilvēku traģēdiju, kas simbolizē izsūtīšanu un kolektīvu maldināšanu. Neticams stāstītāju koris it kā runā dzejā, kas ir piepildīta ar spēcīgām emocijām, dzīves patiesību un gudrību.