Pilsētiņa, ko sauc par Harmoniju

Pilns jūtu, maiguma, maigas ironijas romāns par ģimeni, par tikšanām un šķiršanām, par zaudējumiem un iegūšanu, bet vispirms - par mīlestību un par uzticību tuviniekiem. Jaunā sacelšanās Rūta ir pazudusi, viņas jaunākā māsa Klāra pavada dienas pie loga, cerot redzēt, kā viņa atgriežas. Meitene novēro, kā kaimiņu mājā ienāk nepazīstams vīrietis. Klāra lieliski zina, ka mājā dzīvo vientuļā Elizabete, kura šobrīd atrodas slimnīcā. Klāra apsolīja kaimiņienei pieskatīt māju, bet galvenais - atlikušo iemītnieku, kaķi Moisi. Stāsts, kas stāstīts no trim skatpunktiem: Klāras, Elizabetes un mājā iemitinājušā Lajama — pārvieto fokusu no viena varoņa uz otru, atklājot arvien jaunus dramatisku notikumu slāņus, pagātnes un tagadnes, mīlestības, rūgtuma, pieķeršanās, atsvešinātības. Lieliski uzrakstīts, nedaudz satraucošs un ļoti cilvēcīgs romāns, kurā nav plosīgu kaislību, bet ir daudz patiesu un dziļu jūtu.