Dusmas diena. Jaunā signāla: stāsti, stāsti

Ziemeļu Gansovskis ienāca literatūrā kā reālists. Bet šaurajos rāmjos, kas valdīja tajā laikā (1950. gadi), skumjā literārā būvniecībā viņam pietrūka gaisa. Tā bija ar daudziem vietējiem fantastiem — Sergeju Snegovu, Arkādiju Strugački, Aleksandru Šalimovu… Lūk, arī Gansovskis 1960. gadu sākumā novērš seju no sociālistiskā reālisma kanona un sper soli nezināmajā — raksta savu pirmo fantastisko stāstu. Neskatoties uz vienkāršo, pat šablonisko sižetu — Sibīrijā atklāts pēdējais uz zemes mamuts, — stāsts piesaistīja lasītāju uzmanību ar dzīvīgu, ne grāmatisku, bet cilvēcisku valodu un spilgtumu aprakstītajās detaļās. Un vēl ar traģisko pavedienu, ko autors ieaudzis sižeta audumā. Viss šis — dzīvā valoda, spilgtas, neaizmirstamas ainas un ne vienaldzīgā rakstnieka attieksme pret cilvēka problēmām un visām dzīvēm pasaulē un Visumā — drīz kļūs par Gansovska radošo manieri un izvirzīs viņu starp vadošajiem Krievijas fantastikas rakstniekiem. Grāmatā iekļauts labākais no autora rakstītā viņa radošās darbības laikā vietējās fantastikas jomā.