Deniska stāsti: kā viss patiesībā notika

Viktors Dragunskis uzrakstīja «Deniska stāsti» 1950. gadu beigās. Toreiz skolās bija tintes trauki, ielās bija ļoti maz mašīnu, bet telefons – viens uz vairākām ģimenēm. Daudz kas ir mainījies kopš tā laika, bet mēs joprojām smejamies, dzirdot «Tēvs pie Vasi... ir spēcīgs matemātikā», «sīskas, hihas un fufkas» vai «Čiki-briki! Atkārtojiet triku». «Trešā vieta tauriņa stilā», «Meitene uz bumbas», «Ivana Kozlovska slava», «Noslēpums kļūst par skaidrību», «Viņš ir dzīvs un mirdz», «No augšas uz leju šķērsām»… Šis izdevums ir neparasts. Tajā iekļauti ne tikai visi stāsti par Denisku un viņa draugiem, bet arī stāsti par dzīvi pirms sešdesmit gadiem. Tos uzrakstījis Deniss Dragunskis, prozaiķis un rakstnieka dēls. Viņš pastāstīja, kā spēlēja slēpņus komunālajās dzīvokļos un brauca ar velosipēdiem pagalmā, par gāzēto dzērienu ar sīrupu un ģenerāļu pogām, par to, kas «Deniska stāstos» ir izdomāts, un kas notika patiesībā.