Frankenšteins

Debija grāmata autoram, kuram tās iznākšanas brīdī bija tikai 19 gadi, reti kļūst par notikumu nacionālajā un pat pasaules literatūrā. Tomēr angļu rakstnieces Merijas Šellijas romāns "Frankenšteins, jeb Mūsdienu Prometejs" (1818) gaidīja tieši tādu likteni. Iedomāts un uzsākts radošā sacensībā, ko ierosināja lords Bairons, šis romāns kļuva par vienu no romantiskās gotikas šedevriem un vienlaikus par sākumpunktu zinātniskās fantastikas tradīcijai jaunajā laikā. Nosaukums atsaucas uz antīko mītu par Prometeju, M. Šellijas grāmata nepilnu divu gadsimtu laikā radījusi savu mitoloģiju, kas pieaugusi ar jauniem varoņiem un nozīmēm neskaitāmos atdarinājumos, pārveidojumos un ekranizācijās. Romāna traģiskais un biedējošais sižets izrādījās atvērts visdažādākajām interpretācijām, un Šveices zinātnieka-eksperimentētāja Viktora Frankenšteina vārds un personība stingri saistījās mūsdienu apziņā ar radītā briesmoņa tēlu divkāršā simbolā par drosmīgajām cerībām un nāvējošajām briesmām, kas pavada zinātniskos meklējumus un izcilos atklājumus. Papildus romānam šajā izdevumā iekļauts M. Šellijas stāsts "Pārvērtība", kā arī detalizēti teksta komentāri.