Viss pasaule klāt

«Kāpēc gan es vienmēr biju pārliecināta, ka nespēšu strādāt ar «stāstu formu» — tā autori sauc par stāstiem vai nelielām novelēm. Uz visiem redaktoru — literāro un žurnālu — lūgumiem vienmēr atbildēju ar atteikumu: ne par ko, es to nemāku, tas ir atsevišķa pieredze! Un kādu dienu mani tomēr pārliecināja. Es apsēdos un uzrakstīju stāstu! Un ilgi pēc tam brīnījos — jā, īsts stāsts iznāca! Tagad es rakstu stāstus ar prieku un laimi: man patīk, ka var ātri uzrakstīt. Lūk, pirms trim dienām vēl nebija stāsta, un tagad tas jau ir! Man patīk, ka stāstu var ātri izlasīt! Rrraz — un gatavs! Un, ja, izlasot, jūs sāksiet smieties vai aizkustināti paskatīsieties uz mīļoto, tas nozīmē, ka viss izdevās. Tas nozīmē, ka viss ir labi. Tas nozīmē, ka nekas nav beidzies».