Skarbība. Vardarbības vēsture kultūrā un cilvēces likteņos

Cilvēks — «skarbais dzīvnieks». Šis radikālais teze ir diskursīvās vēstures par skarbību sākumpunkts. Zinātnieks-kulturologs Volfgangs Mīlers-Funks nosaka skarbību kā daļu no civilizācijas procesa un piedāvā savu skatījumu uz šo dvēseli plosošo cilvēces evolūcijas aspektu, kas izslīd no parastajiem aprakstiem. Savā divpadsmit nodaļu vēsturē — par Robertu Mūzilu un Ernu Jūngeru, Seneku un Fridrihu Nīče, Eliju Kaneti un Markīzi de Sadu, Žanu Ameri un Mario Ljosu, Zigmundu Freidu un Morisu Merlo-Ponti, Ismailu Kadaru un Arturu Kēstleru — Volfgangs Mīlers-Funks stāsta mācīgu stāstu par skarbību un piedāvā filozofisku veidu, kā pretoties tās kārdinājumiem.