Koščevičs un Nāve

Koščeviča dēls ienīst savu tēvu. Lapsa pati pielika roku viņa bojāejai. Tajā reizē tirānu neizglāba ne pīle, ne zaķis, ne adata. Bet veco kārtību atbalstītāji tik viegli nepadodas, un bezjēdzīgie mēģinājumi pamodināt māti no mūžīgā miega ir tik ļoti saskāruši Lapsas sirdi, ka viņš pats ir pārstājis saskatīt robežu starp labu un ļaunu. Izskatās, ka nav velti teikts, ka tas, kurš nogalinājis „pūķi”, pats var kļūt par to. Vai jauns karš ar Dīvju valstību ir neizbēgams? Kas to zina… Bet nav velti, ka pati Nāve ir pamanījusi Lapsu sev par vīru.