Dantes dzīvība

Vislielākais Itālijas dzejnieks Dante Aligjēri ir ieguvis daudzus pielūdzējus starp pēcnācējiem, taču, bez šaubām, visdedzīgākais no tiem bija Džovanni Bokačs. Autora mūžīgā "Dekamerona" bibliotēkā bija viņa paša rokām rakstītas "Jaunās dzīves" un "Komēdijas" kopijas, kurai viņš ieviesa epitetu "Dievišķā". Rūpīgi pētot šos darbus, Bokačs sastādīja komentārus pirmajām septiņpadsmit dziesmām "Ellē" un izveidoja Florencē, no kurienes kādreiz tika izsists Dantes, īpašu katedru, lai skaidrotu viņa monumentālo dzejoli.
Sava veida panegiriks Bokačam mīļotajam dzejniekam ir "Mazais traktāts Dantes godam", vai "Dantes dzīve". Kā biogrāfija šī grāmata ir ļoti neparasta: no plašajiem datiem autors izvēlas tikai dažus - kas raksturo Danti, viņa zinātniskās un dzejiskās nodarbes, filozofisko un radošo doktrīnu. Neapšaubāmi iepazinies ar citām viņa dzīves pusēm, Bokačs raksta "garīgo biogrāfiju" lielā ģēnijam, pa ceļam apstiprinot savus estētiskos principus, cildinot patieso dzeju.
"Dantes dzīve" ir nonākusi līdz mums trijās redakcijās: vienā, plašākā, radītā starp 1357. un 1362. gadu, un divās citās, īsākās un vēlākās. Šis izdevums reproducē pirmās no tām tekstu talantīgā Elgas Lineckas tulkojumā - "Ahmatova krievu tulkojuma", pēc Marka Donska izteikuma.