Medības uz vilkiem

Vladimirs Vysockis uzskatīja literāro darbu par galveno savas dzīves nodarbi: «... dziesmas prasa milzīgu apstrādi un pulēšanu...», tās dzejniekam - «... nav nekāds hobijs, nē!». Tomēr viņa dzīves laikā Vysocka dzejoļi un dziesmas netika publicētas, neskatoties uz to, ka tajos lasītājs varēja atrast bezgalīgu cieņu, cilvēka dvēseles izpratni un vārdus par patieso mīlestību. Vysocka ironija, viņa nespēja pielāgoties vispārējam viedoklim, spēja redzēt pasauli cilvēku acīm no visdažādākajiem sociālajiem slāņiem, īpašā radošuma viņa darbā padara dzejoļus un dziesmas par dzīviem, aktuāliem arī šobrīd.