Šagrenes āda

«Šagrenes āda» — vēl viens romāns no «Parīzes dzīves ainas» lielā cikla «Cilvēku komēdija», ko uzrakstījis O. de Balzaks 1830-1831.gadā. Autors zīmē vienkārša cilvēka dzīves ainu, kura liktenis ir savijies ar seno mistisko talismanu noslēpumainajā Austrumā.
 
Ilustrācijas romānam radījis franču mākslinieks... 19. gadsimtā Šarls Uards. Viņa darbi izceļ sociālo virzienu šajā darbā. Ar Balzaka vieglo roku izteiciens «šagrenes āda» ir kļuvis par izteicienu. Tā var nosaukt jebkuru svarīgu resursu, kas ātri un neatgriezeniski izzūd. Piemēram, tas var būt laiks, iespējas vai finanses. Šagreni sauc par labi apstrādātu mīksto kazas vai aitu ādu ar raksturīgu raupju virsmu. Romānā «Šagrenes āda» Balzaka darbā šādas šagrenes gabals spēlē mistiska un varena talismana lomu, kuru galvenais varonis Rafaēls de Valentēns iegādājas antikvārajā veikalā. Jaunais cilvēks ir gatavs no hroniska naudas trūkuma izdarīt pašnāvību, bet talismans glābj nelaimīgo, jo šī āda spēj piepildīt jebkuras sava īpašnieka vēlmes. Par to liecina noslēpumainā uzraksts uz tās, kas, pēc antikvāra domām, ir uzrakstīts sanskritā. Tomēr par katru piepildīto sapni ir jāmaksā. Āda, kas simbolizē sava īpašnieka dzīvi, katru reizi neizbēgami saraujas. Plašajā ciklā «Cilvēku komēdija», kuru Balzaks sāka rakstīt, pārkāpjot trīsdesmit gadu robežu, romāns «Šagrenes āda» ir attiecināts uz «Filozofiskajiem etīdēm». Neparastais mistiskais romāna sižets ļāva rakstniekam pārdomāt arī cilvēku slēptās vēlmes un cenu, ko bieži nākas maksāt par to īstenošanu dzīvē.