Dārgā Lav, es tevi ienīstu

Viss sākās ar anonīmu vēstuli… Vēstuli naida, kas adresēta manai skolotājai. Es negribēju, lai to kāds izlasītu. Bet nejauši atstāju vienā no bibliotēkas grāmatām. Viņam nevajadzēja to atrast. Un noteikti viņam nevajadzēja atbildēt. Tagad mēs sazināmies caur piezīmēm un uzlīmēm, kuras atstājam grāmatā. Viena uzlīme. Divas. Desmit. Mēs kļūstam arvien tuvāki, uzzinot viens otra noslēpumus. Tā bija jautra spēle, līdz uzzināju, ar ko sarakstos… Ksavjē Emeri. Karalis manā trako basketbola pilsētā, huligāns un puisis, kurā man nevajadzētu iemīlēties. Bet mums ir noteikumi: mēs nedrīkstam redzēties un mums jānoslēpj piezīmju saturs no visa pasaules. Tas ir ļoti svarīgi. Patiesība iznīcinātu mūsu dzīvības. Man patīk šī spēle. Pat ja misteris Popularitāte uzzinātu, ka sarakstās ar mani, visticamāk, viņš nespēs mani mīlēt pretī…