Nenastje

2008. gads. Parasts šoferis, bijušais Afganistānas kara karavīrs, vienatnē veic drosmīgu speciālvienības apzagšanu, kas pārvadā naudu lielam tirdzniecības centram. Tā miljonu, bet aizmirstajā Batuevas pilsētā noslēdzas ilga spēcīga un aktīva Afganistānas veterānu savienības vēsture – vai nu sabiedriskā organizācija, vai nu biznesa alianse, vai nu noziedzīga grupējuma: „traka deviņdesmitie”, kad šis savienojums izveidojās un ieguva spēku, bija grūti atšķirt vienu no otra. Bet romāns nav par naudu un nav par noziedzību, bet par nenastju dvēselē. Par izmisīgajiem meklējumiem iemesla, kādēļ cilvēkam jāuzticas cilvēkam pasaulē, kurā uzvar tikai plēsēji, – bet bez uzticības dzīvot nav iespējams. Romāns par to, ka dižums un izmisums ir vienu un to pašu saknes. Par to, ka katrs no mums riskē nejauši iekrist nenastē un vairs nekad no turienes neizkļūt, jo nenastje ir patvērums un slazds, glābiņš un bojāeja, lielais mierinājums un mūžīgā dzīves sāpe.