Gori, zvaigzne mana, nekrīti...

Patiesi tautas dzejnieks Sergejs Jesenins — «huligāns» un «skandālists», bet arī smalks lirētiķis, kas dziedājis par skumjām Krievijas plašumiem, tumšajiem krogiem lielpilsētā un «novecošanas zeltu». 1924. gadā, savas īsās dzīves norietā, Jesenins rakstīja: «Neapdegs jāņogas ķekari, / No dzeltenuma nezudīs zāle. / Kā koks klusi nomet lapas, / Tā es nometu skumjas vārdus...». Krājums, kuru jūs turat rokās, — iespēja ieklausīties mīļā dzejnieka «skumjajos vārdos», novērtēt visu viņa talanta spēku un neizsīkstošo svaigumu.